Search results for "Eiropas Savienības tiesa"
showing 10 items of 16 documents
Eiropas Savienības pilsoņu tiesības un to aizsardzība pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības
2018
Ar 2016. gada 23. jūnija referendumu Apvienotā Karaliste uzsāka savu izstāšanās procesu no Eiropas Savienības. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu, pēc vēlmes izstāties paziņošanas Eiropadomei, ES un dalībvalsts uzsāk sarunu procedūru, kuras laikā cenšas noslēgt līgumu par turpmāko sadarbību savā starpā. Tā kā līdz šim nepastāv prakse par dalībvalstu izstāšanos no ES, sarunu process ir vienlaikus sarežģīts iesaistītajām pusēm, bet interesants novērotājiem no malas. Viens no galvenajiem aspektiem, kas kavē līguma noslēgšanu, ir ES pilsoņu, kas uzturas Apvienotajā Karalistē, tiesības un to aizsardzība pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Šajā jautājumā starp pusēm pastāv …
Acte clair doktrīna Eiropas Savienības tiesībās
2020
Līguma par Eiropas Savienības darbību 267.panta trešajā daļā ir noteikts Eiropas Savienības dalībvalstu pēdējo instanču tiesu pienākums vērsties Eiropas Savienības tiesā pēc prejudiciāla nolēmuma, ja lietā nepieciešama Eiropas Savienības tiesību interpretācija. Atkāpes no šī pienākuma Eiropas Savienības tiesa noteikusi CILFIT spriedumā. Vislielāko uzmanību sev pievērsusi tieši šajā spriedumā adaptētā Acte clair doktrīna, kas tiesām atļauj nevērsties Eiropas Savienības tiesā, ja Eiropas Savienības tiesību piemērošana ir tik acīmredzama, ka tā neatstāj vietu nekādām saprātīgām šaubām. Jau no doktrīnas ieviešanas brīža Eiropas Savienības tiesībās tā juristu vidū ir izpelnījusies kritiku par tā…
Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru pret Eiropas Savienības dalībvalstīm analīze
2019
Eiropas Komisijas ierosinātās pārkāpuma procedūras pret Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no svarīgākajiem tiesību instrumentiem, ar kuru tiek nodrošināts Eiropas Savienības tiesību pārākums un panākta tiesību harmonizācija starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr, ņemot vērā laika gaitā notikušās izmaiņas pārkāpuma procedūru tiesiskajā mehānismā, bieži vien centieni veicināt to efektivitāti panāk pretējo efektu. Attiecīgi darbā autore apskata pārkāpuma procedūru tiesiskā mehānisma vēsturi, attīstību, veidus un gaitu, kā arī analizēs aktuālākos problēmjautājumus, kas sevī ietver Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas neviennozīmīgo praksi. Darbā tiek analizēta arī Līguma …
Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai problēmjautājumi
2016
Eiropas Savienības tiesa atzinumā Nr.2/13 noraida Pievienošanās nolīguma projektu, kas tika izstrādāts, lai nodrošinātu veiksmīgu Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai. Galvenais Eiropas Savienības iebildums bija, ka nolīguma projekts neievēro Eiropas Savienības tiesību autonomiju un īpašās iezīmes. Šīs negatīvais atzinums radīja rezonansi starp tiesību zinātniekiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, vieniem pievienojoties atzinumam, otriem kritizējot to. Pievienošanās nolīguma projekta noraidīšana faktiski apšauba tā nākotni, padarot par grūti izpildāmām turpmākās sarunas attiecībā uz pievienošanās procesu. Darba autores mērķis ir apskatīt un analizē…
Latvijas tiesu nolēmumi pēc Eiropas Savienības tiesas sniegtajiem prejudiciāliem nolēmumiem
2018
Prejudiciālā nolēmuma institūts ir jau plaši pētīts, tomēr mazāk uzmanības tikusi pievērsta tā sekām, līdz ar to darba mērķis ir analizēt, kādas un cik saistošas ir prejudiciāla nolēmuma sekas uz dažādiem subjektiem - iesniedzējtiesu, pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pašu Eiropas Savienības Tiesu, kā arī, pētot Latvijas tiesu praksi, noteikt, cik veiksmīgi Latvijas tiesas izmanto prejudiciālā nolēmuma institūtu un ievēro Eiropas Savienības Tiesas sniegto atbildi, izskatot lietu jau pēc prejudiciālā nolēmuma procedūras. Darba rezultātā autore nonākusi pie secinājumiem par Latvijas tiesu praksi prejudiciālo nolēmumu procedūras piemērošanā.
Direktīvu tiešā iedarbība: ģenēze un nākotnes perspektīvas
2018
Direktīvu tiešā iedarbība ir koncepts, kas ilgstoši nodarbinājis ES tiesību pētnieku prātus. Diemžēl lielākā daļa no pētījumiem aprobežojas ar kādu šauru šī koncepta aspektu vai tiesu prakses piemēru. Savukārt šī pētījuma mērķis ir sniegt fundamentālu ieskatu direktīvas kā viena no būtiskāko ES instrumentu izveides procesā un izpratnē. Vienlaikus autors ir mēģinājis rast atbildes uz jautājumu, kas ir jāsaprot ar tiešo iedarbību, izmantojot gan tiesu prakses piemērus, gan sekundāros izpētes materiālus. Visbeidzot, pētījuma noslēgumā ir analizēta direktīvu tiešās iedarbības attīstība EST praksē, sākot ar spriedumu Van Duyn v Home Office lietā līdz spriedumam Farrell lietā. Autora ieskatā, pēt…
Eiropas Savienības dalībvalsts Konstitucionālās tiesas tiesības atzīt Eiropas Savienības tiesas spriedumu par spēkā neesošu savā teritorijā
2021
Eiropas Savienības tiesisko stabilitāti 2020.gadā satricināja nebijis precedents –Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības. Savienības turpmākās pastāvēšanas jautājumi kļuva arvien aktuālāki, spilgtāk iezīmējot jau esošās domstarpības starp dalībvalstu un Savienības interesēm. Fundaments, kas satur Savienību kopā, pamatā atspoguļojas Savienības tiesībās un to piemērošanā. Tomēr, pamanāma ir kļuvusi arī šī fundamenta šķelšana, dalībvalstīm pakāpeniski ievirzot tendenci Eiropas Savienības Tiesas kompetences apšaubīšanā. 2020.gada, vienu no spilgtākajiem tiesu precedentiem, raksturo Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums, ar kuru Eiropas Savienības Tiesas nolēmums atzīts par spēkā nee…
Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips pēc 2020. gada 5. maija Vācijas federālās konstitucionālās tiesas sprieduma
2021
Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa ar 2020. gada 5. maija spriedumu pirmo reizi vēsturē atzina, ka Eiropas Savienības tiesa ir rīkojusies ultra vires. Lai arī tā nav pirmā reize, kad citas dalībvalstis tā ir rīkojušās, šis ir īpašs gadījums, ņemot vērā Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas lielo ietekmi, sprieduma aso argumentāciju un ekonomiskos apstākļus. Tas iezīmēs jaunu posmu dalībvalstu un Eiropas Savienības tiesas attiecībās un ES tiesību pārākumam. Bakalaura darba mērķis ir sniegt vispusīgu pētījumu un analīzi par Eiropas Savienības tiesību pārākuma principu mijiedarbībā ar nacionālajām konstitūcijām. Tā rezultātā ir izdarīti secinājumi par ES tiesību pārākuma lomu, dalībval…
ES Pamattiesību Hartas izmantošana Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā un Hartas piemērojamības robežas
2015
Šī pētījuma mērķi ir noskaidrot Pamattiesību Hartas pielietojumu EST judikatūrā un noteikt Hartas piemērojamības robežas. Harta ir ES pamattiesību aizsardzības instruments, kurš galvenokārt attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām. Tomēr, piepildoties zināmiem priekšnosacījumiem, Harta var garantēt vis efektīvāko indivīda aizsardzības mehānismu arī dalībvalstu līmenī. Galvenais apstāklis, kas dalībvalstu līmenī liedz piemērot Hartu visās situācijās ir Hartas 51.pantā noteiktās piemērojamības robežas. Pētījuma rezultātā būs iespējams noteikt, kuras pamattiesības ir visbiežāk aizskartas ES līmenī un, kas ir šo pamattiesību šķietamais aizskārējs – Savienības institūcijas vai dalībvalsts. …
Prejudiciālā nolēmuma nozīme konstitucionālās tiesas procesā
2017
Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta regulējums ievieš prejudiciālo nolēmumu procedūru, tomēr ne panta formulējums, ne citi to regulējošie tiesību akti nenosaka pantā ietvertā jēdziena “tiesa” saturu, kā arī to, vai konstitucionālās tiesas ietilpst šī panta subjektu lokā. Tā rezultātā tiesību zinātnieku vidū ir radušās neskaidrības, vai saskaņā ar panta trešo daļu, konstitucionālās tiesas būtu jāuzskata par “tiesu, kuras nolēmumus nevar pārsūdzēt”. Darba mērķis ir analizēt konstitucionālo tiesu atbilstību LESD 267. pantā ietvertajam jēdzienam “tiesa”, padziļināti izpētot Eiropas Savienības dalībvalstu konstitucionālo tiesu praksi. Darba ietvaros autore analizē prejudiciālā nolēm…